Book int64 10 18 | Chapter int64 1 353 | Verse int64 1 211 | Sanskrit stringlengths 41 2.77k | Transliteration stringlengths 50 3.07k ⌀ | DocID int64 1.01M 1.04M |
|---|---|---|---|---|---|
10 | 7 | 62 | कुर्वता तस्य संमानं त्वां च जिज्ञासता मया । पाञ्चालाः सहसा गुप्ता मायाश्च बहुशः कृताः ॥ ६२ ॥ | kurvatā tasya saṃmānaṃ tvāṃ ca jijñāsatā mayā | pāñcālāḥ sahasā guptā māyāśca bahuśaḥ kṛtāḥ || 62 || | 1,015,267 |
10 | 7 | 63 | कृतस्तस्यैष संमानः पाञ्चालान्रक्षता मया । अभिभूतास्तु कालेन नैषामद्यास्ति जीवितम् ॥ ६३ ॥ | kṛtastasyaiṣa saṃmānaḥ pāñcālānrakṣatā mayā | abhibhūtāstu kālena naiṣāmadyāsti jīvitam || 63 || | 1,015,268 |
10 | 7 | 64 | एवमुक्त्वा महेष्वासं भगवानात्मनस्तनुम् । आविवेश ददौ चास्मै विमलं खड्गमुत्तमम् ॥ ६४ ॥ | evamuktvā maheṣvāsaṃ bhagavānātmanastanum | āviveśa dadau cāsmai vimalaṃ khaḍgamuttamam || 64 || | 1,015,269 |
10 | 7 | 65 | अथाविष्टो भगवता भूयो जज्वाल तेजसा । वर्ष्मवांश्चाभवद्युद्धे देवसृष्टेन तेजसा ॥ ६५ ॥ | athāviṣṭo bhagavatā bhūyo jajvāla tejasā | varṣmavāṃścābhavadyuddhe devasṛṣṭena tejasā || 65 || | 1,015,270 |
10 | 7 | 66 | तमदृश्यानि भूतानि रक्षांसि च समाद्रवन् । अभितः शत्रुशिबिरं यान्तं साक्षादिवेश्वरम् ॥ ६६ ॥ | tamadṛśyāni bhūtāni rakṣāṃsi ca samādravan | abhitaḥ śatruśibiraṃ yāntaṃ sākṣādiveśvaram || 66 || | 1,015,271 |
10 | 8 | 1 | धृतराष्ट्र उवाच । तथा प्रयाते शिबिरं द्रोणपुत्रे महारथे । कच्चित्कृपश्च भोजश्च भयार्तौ न न्यवर्तताम् ॥ १ ॥ | dhṛtarāṣṭra uvāca | tathā prayāte śibiraṃ droṇaputre mahārathe | kaccitkṛpaśca bhojaśca bhayārtau na nyavartatām || 1 || | 1,015,273 |
10 | 8 | 2 | कच्चिन्न वारितौ क्षुद्रै रक्षिभिर्नोपलक्षितौ । असह्यमिति वा मत्वा न निवृत्तौ महारथौ ॥ २ ॥ | kaccinna vāritau kṣudrai rakṣibhirnopalakṣitau | asahyamiti vā matvā na nivṛttau mahārathau || 2 || | 1,015,274 |
10 | 8 | 3 | कच्चित्प्रमथ्य शिबिरं हत्वा सोमकपाण्डवान् । दुर्योधनस्य पदवीं गतौ परमिकां रणे ॥ ३ ॥ | kaccitpramathya śibiraṃ hatvā somakapāṇḍavān | duryodhanasya padavīṃ gatau paramikāṃ raṇe || 3 || | 1,015,275 |
10 | 8 | 4 | पाञ्चालैर्वा विनिहतौ कच्चिन्नास्वपतां क्षितौ । कच्चित्ताभ्यां कृतं कर्म तन्ममाचक्ष्व संजय ॥ ४ ॥ | pāñcālairvā vinihatau kaccinnāsvapatāṃ kṣitau | kaccittābhyāṃ kṛtaṃ karma tanmamācakṣva saṃjaya || 4 || | 1,015,276 |
10 | 8 | 5 | संजय उवाच । तस्मिन्प्रयाते शिबिरं द्रोणपुत्रे महात्मनि । कृपश्च कृतवर्मा च शिबिरद्वार्यतिष्ठताम् ॥ ५ ॥ | saṃjaya uvāca | tasminprayāte śibiraṃ droṇaputre mahātmani | kṛpaśca kṛtavarmā ca śibiradvāryatiṣṭhatām || 5 || | 1,015,277 |
10 | 8 | 6 | अश्वत्थामा तु तौ दृष्ट्वा यत्नवन्तौ महारथौ । प्रहृष्टः शनकै राजन्निदं वचनमब्रवीत् ॥ ६ ॥ | aśvatthāmā tu tau dṛṣṭvā yatnavantau mahārathau | prahṛṣṭaḥ śanakai rājannidaṃ vacanamabravīt || 6 || | 1,015,278 |
10 | 8 | 8 | अहं प्रवेक्ष्ये शिबिरं चरिष्यामि च कालवत् । यथा न कश्चिदपि मे जीवन्मुच्येत मानवः ॥ ८ ॥ | ahaṃ pravekṣye śibiraṃ cariṣyāmi ca kālavat | yathā na kaścidapi me jīvanmucyeta mānavaḥ || 8 || | 1,015,280 |
10 | 8 | 9 | इत्युक्त्वा प्राविशद्द्रौणिः पार्थानां शिबिरं महत् । अद्वारेणाभ्यवस्कन्द्य विहाय भयमात्मनः ॥ ९ ॥ | ityuktvā prāviśaddrauṇiḥ pārthānāṃ śibiraṃ mahat | advāreṇābhyavaskandya vihāya bhayamātmanaḥ || 9 || | 1,015,281 |
10 | 8 | 7 | यत्तौ भवन्तौ पर्याप्तौ सर्वक्षत्रस्य नाशने । किं पुनर्योधशेषस्य प्रसुप्तस्य विशेषतः ॥ ७ ॥ | yattau bhavantau paryāptau sarvakṣatrasya nāśane | kiṃ punaryodhaśeṣasya prasuptasya viśeṣataḥ || 7 || | 1,015,279 |
10 | 8 | 10 | स प्रविश्य महाबाहुरुद्देशज्ञश्च तस्य ह । धृष्टद्युम्नस्य निलयं शनकैरभ्युपागमत् ॥ १० ॥ | sa praviśya mahābāhuruddeśajñaśca tasya ha | dhṛṣṭadyumnasya nilayaṃ śanakairabhyupāgamat || 10 || | 1,015,282 |
10 | 8 | 11 | ते तु कृत्वा महत्कर्म श्रान्ताश्च बलवद्रणे । प्रसुप्ता वै सुविश्वस्ताः स्वसैन्यपरिवारिताः ॥ ११ ॥ | te tu kṛtvā mahatkarma śrāntāśca balavadraṇe | prasuptā vai suviśvastāḥ svasainyaparivāritāḥ || 11 || | 1,015,283 |
10 | 8 | 12 | अथ प्रविश्य तद्वेश्म धृष्टद्युम्नस्य भारत । पाञ्चाल्यं शयने द्रौणिरपश्यत्सुप्तमन्तिकात् ॥ १२ ॥ | atha praviśya tadveśma dhṛṣṭadyumnasya bhārata | pāñcālyaṃ śayane drauṇirapaśyatsuptamantikāt || 12 || | 1,015,284 |
10 | 8 | 14 | तं शयानं महात्मानं विस्रब्धमकुतोभयम् । प्राबोधयत पादेन शयनस्थं महीपते ॥ १४ ॥ | taṃ śayānaṃ mahātmānaṃ visrabdhamakutobhayam | prābodhayata pādena śayanasthaṃ mahīpate || 14 || | 1,015,286 |
10 | 8 | 15 | स बुद्ध्वा चरणस्पर्शमुत्थाय रणदुर्मदः । अभ्यजानदमेयात्मा द्रोणपुत्रं महारथम् ॥ १५ ॥ | sa buddhvā caraṇasparśamutthāya raṇadurmadaḥ | abhyajānadameyātmā droṇaputraṃ mahāratham || 15 || | 1,015,287 |
10 | 8 | 13 | क्षौमावदाते महति स्पर्ध्यास्तरणसंवृते । माल्यप्रवरसंयुक्ते धूपैश्चूर्णैश्च वासिते ॥ १३ ॥ | kṣaumāvadāte mahati spardhyāstaraṇasaṃvṛte | mālyapravarasaṃyukte dhūpaiścūrṇaiśca vāsite || 13 || | 1,015,285 |
10 | 8 | 16 | तमुत्पतन्तं शयनादश्वत्थामा महाबलः । केशेष्वालम्ब्य पाणिभ्यां निष्पिपेष महीतले ॥ १६ ॥ | tamutpatantaṃ śayanādaśvatthāmā mahābalaḥ | keśeṣvālambya pāṇibhyāṃ niṣpipeṣa mahītale || 16 || | 1,015,288 |
10 | 8 | 18 | तमाक्रम्य तदा राजन्कण्ठे चोरसि चोभयोः । नदन्तं विस्फुरन्तं च पशुमारममारयत् ॥ १८ ॥ | tamākramya tadā rājankaṇṭhe corasi cobhayoḥ | nadantaṃ visphurantaṃ ca paśumāramamārayat || 18 || | 1,015,290 |
10 | 8 | 17 | स बलात्तेन निष्पिष्टः साध्वसेन च भारत । निद्रया चैव पाञ्चाल्यो नाशकच्चेष्टितुं तदा ॥ १७ ॥ | sa balāttena niṣpiṣṭaḥ sādhvasena ca bhārata | nidrayā caiva pāñcālyo nāśakacceṣṭituṃ tadā || 17 || | 1,015,289 |
10 | 8 | 21 | एवं ब्रुवाणस्तं वीरं सिंहो मत्तमिव द्विपम् । मर्मस्वभ्यवधीत्क्रुद्धः पादाष्ठीलैः सुदारुणैः ॥ २१ ॥ | evaṃ bruvāṇastaṃ vīraṃ siṃho mattamiva dvipam | marmasvabhyavadhītkruddhaḥ pādāṣṭhīlaiḥ sudāruṇaiḥ || 21 || | 1,015,293 |
10 | 8 | 19 | तुदन्नखैस्तु स द्रौणिं नातिव्यक्तमुदाहरत् । आचार्यपुत्र शस्त्रेण जहि मा मा चिरं कृथाः । त्वत्कृते सुकृतांल्लोकान्गच्छेयं द्विपदां वर ॥ १९ ॥ | tudannakhaistu sa drauṇiṃ nātivyaktamudāharat | ācāryaputra śastreṇa jahi mā mā ciraṃ kṛthāḥ | tvatkṛte sukṛtāṃllokāngaccheyaṃ dvipadāṃ vara || 19 || | 1,015,291 |
10 | 8 | 20 | तस्याव्यक्तां तु तां वाचं संश्रुत्य द्रौणिरब्रवीत् । आचार्यघातिनां लोका न सन्ति कुलपांसन । तस्माच्छस्त्रेण निधनं न त्वमर्हसि दुर्मते ॥ २० ॥ | tasyāvyaktāṃ tu tāṃ vācaṃ saṃśrutya drauṇirabravīt | ācāryaghātināṃ lokā na santi kulapāṃsana | tasmācchastreṇa nidhanaṃ na tvamarhasi durmate || 20 || | 1,015,292 |
10 | 8 | 22 | तस्य वीरस्य शब्देन मार्यमाणस्य वेश्मनि । अबुध्यन्त महाराज स्त्रियो ये चास्य रक्षिणः ॥ २२ ॥ | tasya vīrasya śabdena māryamāṇasya veśmani | abudhyanta mahārāja striyo ye cāsya rakṣiṇaḥ || 22 || | 1,015,294 |
10 | 8 | 23 | ते दृष्ट्वा वर्ष्मवन्तं तमतिमानुषविक्रमम् । भूतमेव व्यवस्यन्तो न स्म प्रव्याहरन्भयात् ॥ २३ ॥ | te dṛṣṭvā varṣmavantaṃ tamatimānuṣavikramam | bhūtameva vyavasyanto na sma pravyāharanbhayāt || 23 || | 1,015,295 |
10 | 8 | 24 | तं तु तेनाभ्युपायेन गमयित्वा यमक्षयम् । अध्यतिष्ठत्स तेजस्वी रथं प्राप्य सुदर्शनम् ॥ २४ ॥ | taṃ tu tenābhyupāyena gamayitvā yamakṣayam | adhyatiṣṭhatsa tejasvī rathaṃ prāpya sudarśanam || 24 || | 1,015,296 |
10 | 8 | 25 | स तस्य भवनाद्राजन्निष्क्रम्यानादयन्दिशः । रथेन शिबिरं प्रायाज्जिघांसुर्द्विषतो बली ॥ २५ ॥ | sa tasya bhavanādrājanniṣkramyānādayandiśaḥ | rathena śibiraṃ prāyājjighāṃsurdviṣato balī || 25 || | 1,015,297 |
10 | 8 | 27 | राजानं निहतं दृष्ट्वा भृशं शोकपरायणाः । व्याक्रोशन्क्षत्रियाः सर्वे धृष्टद्युम्नस्य भारत ॥ २७ ॥ | rājānaṃ nihataṃ dṛṣṭvā bhṛśaṃ śokaparāyaṇāḥ | vyākrośankṣatriyāḥ sarve dhṛṣṭadyumnasya bhārata || 27 || | 1,015,299 |
10 | 8 | 26 | अपक्रान्ते ततस्तस्मिन्द्रोणपुत्रे महारथे । सह तै रक्षिभिः सर्वैः प्रणेदुर्योषितस्तदा ॥ २६ ॥ | apakrānte tatastasmindroṇaputre mahārathe | saha tai rakṣibhiḥ sarvaiḥ praṇeduryoṣitastadā || 26 || | 1,015,298 |
10 | 8 | 28 | तासां तु तेन शब्देन समीपे क्षत्रियर्षभाः । क्षिप्रं च समनह्यन्त किमेतदिति चाब्रुवन् ॥ २८ ॥ | tāsāṃ tu tena śabdena samīpe kṣatriyarṣabhāḥ | kṣipraṃ ca samanahyanta kimetaditi cābruvan || 28 || | 1,015,300 |
10 | 8 | 30 | राक्षसो वा मनुष्यो वा नैनं जानीमहे वयम् । हत्वा पाञ्चालराजं यो रथमारुह्य तिष्ठति ॥ ३० ॥ | rākṣaso vā manuṣyo vā nainaṃ jānīmahe vayam | hatvā pāñcālarājaṃ yo rathamāruhya tiṣṭhati || 30 || | 1,015,302 |
10 | 8 | 29 | स्त्रियस्तु राजन्वित्रस्ता भारद्वाजं निरीक्ष्य तम् । अब्रुवन्दीनकण्ठेन क्षिप्रमाद्रवतेति वै ॥ २९ ॥ | striyastu rājanvitrastā bhāradvājaṃ nirīkṣya tam | abruvandīnakaṇṭhena kṣipramādravateti vai || 29 || | 1,015,301 |
10 | 8 | 31 | ततस्ते योधमुख्यास्तं सहसा पर्यवारयन् । स तानापततः सर्वान्रुद्रास्त्रेण व्यपोथयत् ॥ ३१ ॥ | tataste yodhamukhyāstaṃ sahasā paryavārayan | sa tānāpatataḥ sarvānrudrāstreṇa vyapothayat || 31 || | 1,015,303 |
10 | 8 | 32 | धृष्टद्युम्नं च हत्वा स तांश्चैवास्य पदानुगान् । अपश्यच्छयने सुप्तमुत्तमौजसमन्तिके ॥ ३२ ॥ | dhṛṣṭadyumnaṃ ca hatvā sa tāṃścaivāsya padānugān | apaśyacchayane suptamuttamaujasamantike || 32 || | 1,015,304 |
10 | 8 | 33 | तमप्याक्रम्य पादेन कण्ठे चोरसि चौजसा । तथैव मारयामास विनर्दन्तमरिंदमम् ॥ ३३ ॥ | tamapyākramya pādena kaṇṭhe corasi caujasā | tathaiva mārayāmāsa vinardantamariṃdamam || 33 || | 1,015,305 |
10 | 8 | 34 | युधामन्युस्तु संप्राप्तो मत्त्वा तं रक्षसा हतम् । गदामुद्यम्य वेगेन हृदि द्रौणिमताडयत् ॥ ३४ ॥ | yudhāmanyustu saṃprāpto mattvā taṃ rakṣasā hatam | gadāmudyamya vegena hṛdi drauṇimatāḍayat || 34 || | 1,015,306 |
10 | 8 | 35 | तमभिद्रुत्य जग्राह क्षितौ चैनमपातयत् । विस्फुरन्तं च पशुवत्तथैवैनममारयत् ॥ ३५ ॥ | tamabhidrutya jagrāha kṣitau cainamapātayat | visphurantaṃ ca paśuvattathaivainamamārayat || 35 || | 1,015,307 |
10 | 8 | 36 | तथा स वीरो हत्वा तं ततोऽन्यान्समुपाद्रवत् । संसुप्तानेव राजेन्द्र तत्र तत्र महारथान् । स्फुरतो वेपमानांश्च शमितेव पशून्मखे ॥ ३६ ॥ | tathā sa vīro hatvā taṃ tato'nyānsamupādravat | saṃsuptāneva rājendra tatra tatra mahārathān | sphurato vepamānāṃśca śamiteva paśūnmakhe || 36 || | 1,015,308 |
10 | 8 | 37 | ततो निस्त्रिंशमादाय जघानान्यान्पृथग्जनान् । भागशो विचरन्मार्गानसियुद्धविशारदः ॥ ३७ ॥ | tato nistriṃśamādāya jaghānānyānpṛthagjanān | bhāgaśo vicaranmārgānasiyuddhaviśāradaḥ || 37 || | 1,015,309 |
10 | 8 | 38 | तथैव गुल्मे संप्रेक्ष्य शयानान्मध्यगौल्मिकान् । श्रान्तान्न्यस्तायुधान्सर्वान्क्षणेनैव व्यपोथयत् ॥ ३८ ॥ | tathaiva gulme saṃprekṣya śayānānmadhyagaulmikān | śrāntānnyastāyudhānsarvānkṣaṇenaiva vyapothayat || 38 || | 1,015,310 |
10 | 8 | 39 | योधानश्वान्द्विपांश्चैव प्राच्छिनत्स वरासिना । रुधिरोक्षितसर्वाङ्गः कालसृष्ट इवान्तकः ॥ ३९ ॥ | yodhānaśvāndvipāṃścaiva prācchinatsa varāsinā | rudhirokṣitasarvāṅgaḥ kālasṛṣṭa ivāntakaḥ || 39 || | 1,015,311 |
10 | 8 | 40 | विस्फुरद्भिश्च तैर्द्रौणिर्निस्त्रिंशस्योद्यमेन च । आक्षेपेण तथैवासेस्त्रिधा रक्तोक्षितोऽभवत् ॥ ४० ॥ | visphuradbhiśca tairdrauṇirnistriṃśasyodyamena ca | ākṣepeṇa tathaivāsestridhā raktokṣito'bhavat || 40 || | 1,015,312 |
10 | 8 | 41 | तस्य लोहितसिक्तस्य दीप्तखड्गस्य युध्यतः । अमानुष इवाकारो बभौ परमभीषणः ॥ ४१ ॥ | tasya lohitasiktasya dīptakhaḍgasya yudhyataḥ | amānuṣa ivākāro babhau paramabhīṣaṇaḥ || 41 || | 1,015,313 |
10 | 8 | 42 | ये त्वजाग्रत कौरव्य तेऽपि शब्देन मोहिताः । निरीक्ष्यमाणा अन्योन्यं द्रौणिं दृष्ट्वा प्रविव्यथुः ॥ ४२ ॥ | ye tvajāgrata kauravya te'pi śabdena mohitāḥ | nirīkṣyamāṇā anyonyaṃ drauṇiṃ dṛṣṭvā pravivyathuḥ || 42 || | 1,015,314 |
10 | 8 | 43 | तद्रूपं तस्य ते दृष्ट्वा क्षत्रियाः शत्रुकर्शनाः । राक्षसं मन्यमानास्तं नयनानि न्यमीलयन् ॥ ४३ ॥ | tadrūpaṃ tasya te dṛṣṭvā kṣatriyāḥ śatrukarśanāḥ | rākṣasaṃ manyamānāstaṃ nayanāni nyamīlayan || 43 || | 1,015,315 |
10 | 8 | 44 | स घोररूपो व्यचरत्कालवच्छिबिरे ततः । अपश्यद्द्रौपदीपुत्रानवशिष्टांश्च सोमकान् ॥ ४४ ॥ | sa ghorarūpo vyacaratkālavacchibire tataḥ | apaśyaddraupadīputrānavaśiṣṭāṃśca somakān || 44 || | 1,015,316 |
10 | 8 | 45 | तेन शब्देन वित्रस्ता धनुर्हस्ता महारथाः । धृष्टद्युम्नं हतं श्रुत्वा द्रौपदेया विशां पते । अवाकिरञ्शरव्रातैर्भारद्वाजमभीतवत् ॥ ४५ ॥ | tena śabdena vitrastā dhanurhastā mahārathāḥ | dhṛṣṭadyumnaṃ hataṃ śrutvā draupadeyā viśāṃ pate | avākirañśaravrātairbhāradvājamabhītavat || 45 || | 1,015,317 |
10 | 8 | 46 | ततस्तेन निनादेन संप्रबुद्धाः प्रभद्रकाः । शिलीमुखैः शिखण्डी च द्रोणपुत्रं समार्दयन् ॥ ४६ ॥ | tatastena ninādena saṃprabuddhāḥ prabhadrakāḥ | śilīmukhaiḥ śikhaṇḍī ca droṇaputraṃ samārdayan || 46 || | 1,015,318 |
10 | 8 | 47 | भारद्वाजस्तु तान्दृष्ट्वा शरवर्षाणि वर्षतः । ननाद बलवन्नादं जिघांसुस्तान्सुदुर्जयान् ॥ ४७ ॥ | bhāradvājastu tāndṛṣṭvā śaravarṣāṇi varṣataḥ | nanāda balavannādaṃ jighāṃsustānsudurjayān || 47 || | 1,015,319 |
10 | 8 | 48 | ततः परमसंक्रुद्धः पितुर्वधमनुस्मरन् । अवरुह्य रथोपस्थात्त्वरमाणोऽभिदुद्रुवे ॥ ४८ ॥ | tataḥ paramasaṃkruddhaḥ piturvadhamanusmaran | avaruhya rathopasthāttvaramāṇo'bhidudruve || 48 || | 1,015,320 |
10 | 8 | 49 | सहस्रचन्द्रं विपुलं गृहीत्वा चर्म संयुगे । खड्गं च विपुलं दिव्यं जातरूपपरिष्कृतम् । द्रौपदेयानभिद्रुत्य खड्गेन व्यचरद्बली ॥ ४९ ॥ | sahasracandraṃ vipulaṃ gṛhītvā carma saṃyuge | khaḍgaṃ ca vipulaṃ divyaṃ jātarūpapariṣkṛtam | draupadeyānabhidrutya khaḍgena vyacaradbalī || 49 || | 1,015,321 |
10 | 8 | 50 | ततः स नरशार्दूलः प्रतिविन्ध्यं तमाहवे । कुक्षिदेशेऽवधीद्राजन्स हतो न्यपतद्भुवि ॥ ५० ॥ | tataḥ sa naraśārdūlaḥ prativindhyaṃ tamāhave | kukṣideśe'vadhīdrājansa hato nyapatadbhuvi || 50 || | 1,015,322 |
10 | 8 | 51 | प्रासेन विद्ध्वा द्रौणिं तु सुतसोमः प्रतापवान् । पुनश्चासिं समुद्यम्य द्रोणपुत्रमुपाद्रवत् ॥ ५१ ॥ | prāsena viddhvā drauṇiṃ tu sutasomaḥ pratāpavān | punaścāsiṃ samudyamya droṇaputramupādravat || 51 || | 1,015,323 |
10 | 8 | 52 | सुतसोमस्य सासिं तु बाहुं छित्त्वा नरर्षभः । पुनरभ्यहनत्पार्श्वे स भिन्नहृदयोऽपतत् ॥ ५२ ॥ | sutasomasya sāsiṃ tu bāhuṃ chittvā nararṣabhaḥ | punarabhyahanatpārśve sa bhinnahṛdayo'patat || 52 || | 1,015,324 |
10 | 8 | 53 | नाकुलिस्तु शतानीको रथचक्रेण वीर्यवान् । दोर्भ्यामुत्क्षिप्य वेगेन वक्षस्येनमताडयत् ॥ ५३ ॥ | nākulistu śatānīko rathacakreṇa vīryavān | dorbhyāmutkṣipya vegena vakṣasyenamatāḍayat || 53 || | 1,015,325 |
10 | 8 | 54 | अताडयच्छतानीकं मुक्तचक्रं द्विजस्तु सः । स विह्वलो ययौ भूमिं ततोऽस्यापाहरच्छिरः ॥ ५४ ॥ | atāḍayacchatānīkaṃ muktacakraṃ dvijastu saḥ | sa vihvalo yayau bhūmiṃ tato'syāpāharacchiraḥ || 54 || | 1,015,326 |
10 | 8 | 55 | श्रुतकर्मा तु परिघं गृहीत्वा समताडयत् । अभिद्रुत्य ततो द्रौणिं सव्ये स फलके भृशम् ॥ ५५ ॥ | śrutakarmā tu parighaṃ gṛhītvā samatāḍayat | abhidrutya tato drauṇiṃ savye sa phalake bhṛśam || 55 || | 1,015,327 |
10 | 8 | 57 | तेन शब्देन वीरस्तु श्रुतकीर्तिर्महाधनुः । अश्वत्थामानमासाद्य शरवर्षैरवाकिरत् ॥ ५७ ॥ | tena śabdena vīrastu śrutakīrtirmahādhanuḥ | aśvatthāmānamāsādya śaravarṣairavākirat || 57 || | 1,015,329 |
10 | 8 | 56 | स तु तं श्रुतकर्माणमास्ये जघ्ने वरासिना । स हतो न्यपतद्भूमौ विमूढो विकृताननः ॥ ५६ ॥ | sa tu taṃ śrutakarmāṇamāsye jaghne varāsinā | sa hato nyapatadbhūmau vimūḍho vikṛtānanaḥ || 56 || | 1,015,328 |
10 | 8 | 58 | तस्यापि शरवर्षाणि चर्मणा प्रतिवार्य सः । सकुण्डलं शिरः कायाद्भ्राजमानमपाहरत् ॥ ५८ ॥ | tasyāpi śaravarṣāṇi carmaṇā prativārya saḥ | sakuṇḍalaṃ śiraḥ kāyādbhrājamānamapāharat || 58 || | 1,015,330 |
10 | 8 | 60 | स तु क्रोधसमाविष्टो द्रोणपुत्रो महाबलः । शिखण्डिनं समासाद्य द्विधा चिच्छेद सोऽसिना ॥ ६० ॥ | sa tu krodhasamāviṣṭo droṇaputro mahābalaḥ | śikhaṇḍinaṃ samāsādya dvidhā ciccheda so'sinā || 60 || | 1,015,332 |
10 | 8 | 59 | ततो भीष्मनिहन्ता तं सह सर्वैः प्रभद्रकैः । अहनत्सर्वतो वीरं नानाप्रहरणैर्बली । शिलीमुखेन चाप्येनं भ्रुवोर्मध्ये समार्दयत् ॥ ५९ ॥ | tato bhīṣmanihantā taṃ saha sarvaiḥ prabhadrakaiḥ | ahanatsarvato vīraṃ nānāpraharaṇairbalī | śilīmukhena cāpyenaṃ bhruvormadhye samārdayat || 59 || | 1,015,331 |
10 | 8 | 61 | शिखण्डिनं ततो हत्वा क्रोधाविष्टः परंतपः । प्रभद्रकगणान्सर्वानभिदुद्राव वेगवान् । यच्च शिष्टं विराटस्य बलं तच्च समाद्रवत् ॥ ६१ ॥ | śikhaṇḍinaṃ tato hatvā krodhāviṣṭaḥ paraṃtapaḥ | prabhadrakagaṇānsarvānabhidudrāva vegavān | yacca śiṣṭaṃ virāṭasya balaṃ tacca samādravat || 61 || | 1,015,333 |
10 | 8 | 62 | द्रुपदस्य च पुत्राणां पौत्राणां सुहृदामपि । चकार कदनं घोरं दृष्ट्वा दृष्ट्वा महाबलः ॥ ६२ ॥ | drupadasya ca putrāṇāṃ pautrāṇāṃ suhṛdāmapi | cakāra kadanaṃ ghoraṃ dṛṣṭvā dṛṣṭvā mahābalaḥ || 62 || | 1,015,334 |
10 | 8 | 63 | अन्यानन्यांश्च पुरुषानभिसृत्याभिसृत्य च । न्यकृन्तदसिना द्रौणिरसिमार्गविशारदः ॥ ६३ ॥ | anyānanyāṃśca puruṣānabhisṛtyābhisṛtya ca | nyakṛntadasinā drauṇirasimārgaviśāradaḥ || 63 || | 1,015,335 |
10 | 8 | 64 | कालीं रक्तास्यनयनां रक्तमाल्यानुलेपनाम् । रक्ताम्बरधरामेकां पाशहस्तां शिखण्डिनीम् ॥ ६४ ॥ | kālīṃ raktāsyanayanāṃ raktamālyānulepanām | raktāmbaradharāmekāṃ pāśahastāṃ śikhaṇḍinīm || 64 || | 1,015,336 |
10 | 8 | 65 | ददृशुः कालरात्रिं ते स्मयमानामवस्थिताम् । नराश्वकुञ्जरान्पाशैर्बद्ध्वा घोरैः प्रतस्थुषीम् । हरन्तीं विविधान्प्रेतान्पाशबद्धान्विमूर्धजान् ॥ ६५ ॥ | dadṛśuḥ kālarātriṃ te smayamānāmavasthitām | narāśvakuñjarānpāśairbaddhvā ghoraiḥ pratasthuṣīm | harantīṃ vividhānpretānpāśabaddhānvimūrdhajān || 65 || | 1,015,337 |
10 | 8 | 66 | स्वप्ने सुप्तान्नयन्तीं तां रात्रिष्वन्यासु मारिष । ददृशुर्योधमुख्यास्ते घ्नन्तं द्रौणिं च नित्यदा ॥ ६६ ॥ | svapne suptānnayantīṃ tāṃ rātriṣvanyāsu māriṣa | dadṛśuryodhamukhyāste ghnantaṃ drauṇiṃ ca nityadā || 66 || | 1,015,338 |
10 | 8 | 67 | यतः प्रवृत्तः संग्रामः कुरुपाण्डवसेनयोः । ततः प्रभृति तां कृत्यामपश्यन्द्रौणिमेव च ॥ ६७ ॥ | yataḥ pravṛttaḥ saṃgrāmaḥ kurupāṇḍavasenayoḥ | tataḥ prabhṛti tāṃ kṛtyāmapaśyandrauṇimeva ca || 67 || | 1,015,339 |
10 | 8 | 68 | तांस्तु दैवहतान्पूर्वं पश्चाद्द्रौणिर्न्यपातयत् । त्रासयन्सर्वभूतानि विनदन्भैरवान्रवान् ॥ ६८ ॥ | tāṃstu daivahatānpūrvaṃ paścāddrauṇirnyapātayat | trāsayansarvabhūtāni vinadanbhairavānravān || 68 || | 1,015,340 |
10 | 8 | 69 | तदनुस्मृत्य ते वीरा दर्शनं पौर्वकालिकम् । इदं तदित्यमन्यन्त दैवेनोपनिपीडिताः ॥ ६९ ॥ | tadanusmṛtya te vīrā darśanaṃ paurvakālikam | idaṃ tadityamanyanta daivenopanipīḍitāḥ || 69 || | 1,015,341 |
10 | 8 | 70 | ततस्तेन निनादेन प्रत्यबुध्यन्त धन्विनः । शिबिरे पाण्डवेयानां शतशोऽथ सहस्रशः ॥ ७० ॥ | tatastena ninādena pratyabudhyanta dhanvinaḥ | śibire pāṇḍaveyānāṃ śataśo'tha sahasraśaḥ || 70 || | 1,015,342 |
10 | 8 | 71 | सोऽच्छिनत्कस्यचित्पादौ जघनं चैव कस्यचित् । कांश्चिद्बिभेद पार्श्वेषु कालसृष्ट इवान्तकः ॥ ७१ ॥ | so'cchinatkasyacitpādau jaghanaṃ caiva kasyacit | kāṃścidbibheda pārśveṣu kālasṛṣṭa ivāntakaḥ || 71 || | 1,015,343 |
10 | 8 | 73 | क्रोशतां किमिदं कोऽयं किं शब्दः किं नु किं कृतम् । एवं तेषां तदा द्रौणिरन्तकः समपद्यत ॥ ७३ ॥ | krośatāṃ kimidaṃ ko'yaṃ kiṃ śabdaḥ kiṃ nu kiṃ kṛtam | evaṃ teṣāṃ tadā drauṇirantakaḥ samapadyata || 73 || | 1,015,345 |
10 | 8 | 72 | अत्युग्रप्रतिपिष्टैश्च नदद्भिश्च भृशातुरैः । गजाश्वमथितैश्चान्यैर्मही कीर्णाभवत्प्रभो ॥ ७२ ॥ | atyugrapratipiṣṭaiśca nadadbhiśca bhṛśāturaiḥ | gajāśvamathitaiścānyairmahī kīrṇābhavatprabho || 72 || | 1,015,344 |
10 | 8 | 74 | अपेतशस्त्रसंनाहान्संरब्धान्पाण्डुसृञ्जयान् । प्राहिणोन्मृत्युलोकाय द्रौणिः प्रहरतां वरः ॥ ७४ ॥ | apetaśastrasaṃnāhānsaṃrabdhānpāṇḍusṛñjayān | prāhiṇonmṛtyulokāya drauṇiḥ praharatāṃ varaḥ || 74 || | 1,015,346 |
10 | 8 | 75 | ततस्तच्छस्त्रवित्रस्ता उत्पतन्तो भयातुराः । निद्रान्धा नष्टसंज्ञाश्च तत्र तत्र निलिल्यिरे ॥ ७५ ॥ | tatastacchastravitrastā utpatanto bhayāturāḥ | nidrāndhā naṣṭasaṃjñāśca tatra tatra nililyire || 75 || | 1,015,347 |
10 | 8 | 76 | ऊरुस्तम्भगृहीताश्च कश्मलाभिहतौजसः । विनदन्तो भृशं त्रस्ताः संन्यपेषन्परस्परम् ॥ ७६ ॥ | ūrustambhagṛhītāśca kaśmalābhihataujasaḥ | vinadanto bhṛśaṃ trastāḥ saṃnyapeṣanparasparam || 76 || | 1,015,348 |
10 | 8 | 77 | ततो रथं पुनर्द्रौणिरास्थितो भीमनिस्वनम् । धनुष्पाणिः शरैरन्यान्प्रेषयद्वै यमक्षयम् ॥ ७७ ॥ | tato rathaṃ punardrauṇirāsthito bhīmanisvanam | dhanuṣpāṇiḥ śarairanyānpreṣayadvai yamakṣayam || 77 || | 1,015,349 |
10 | 8 | 78 | पुनरुत्पततः कांश्चिद्दूरादपि नरोत्तमान् । शूरान्संपततश्चान्यान्कालरात्र्यै न्यवेदयत् ॥ ७८ ॥ | punarutpatataḥ kāṃściddūrādapi narottamān | śūrānsaṃpatataścānyānkālarātryai nyavedayat || 78 || | 1,015,350 |
10 | 8 | 79 | तथैव स्यन्दनाग्रेण प्रमथन्स विधावति । शरवर्षैश्च विविधैरवर्षच्छात्रवांस्ततः ॥ ७९ ॥ | tathaiva syandanāgreṇa pramathansa vidhāvati | śaravarṣaiśca vividhairavarṣacchātravāṃstataḥ || 79 || | 1,015,351 |
10 | 8 | 80 | पुनश्च सुविचित्रेण शतचन्द्रेण चर्मणा । तेन चाकाशवर्णेन तदाचरत सोऽसिना ॥ ८० ॥ | punaśca suvicitreṇa śatacandreṇa carmaṇā | tena cākāśavarṇena tadācarata so'sinā || 80 || | 1,015,352 |
10 | 8 | 81 | तथा स शिबिरं तेषां द्रौणिराहवदुर्मदः । व्यक्षोभयत राजेन्द्र महाह्रदमिव द्विपः ॥ ८१ ॥ | tathā sa śibiraṃ teṣāṃ drauṇirāhavadurmadaḥ | vyakṣobhayata rājendra mahāhradamiva dvipaḥ || 81 || | 1,015,353 |
10 | 8 | 82 | उत्पेतुस्तेन शब्देन योधा राजन्विचेतसः । निद्रार्ताश्च भयार्ताश्च व्यधावन्त ततस्ततः ॥ ८२ ॥ | utpetustena śabdena yodhā rājanvicetasaḥ | nidrārtāśca bhayārtāśca vyadhāvanta tatastataḥ || 82 || | 1,015,354 |
10 | 8 | 83 | विस्वरं चुक्रुशुश्चान्ये बह्वबद्धं तथावदन् । न च स्म प्रतिपद्यन्ते शस्त्राणि वसनानि च ॥ ८३ ॥ | visvaraṃ cukruśuścānye bahvabaddhaṃ tathāvadan | na ca sma pratipadyante śastrāṇi vasanāni ca || 83 || | 1,015,355 |
10 | 8 | 85 | बन्धनानि च राजेन्द्र संछिद्य तुरगा द्विपाः । समं पर्यपतंश्चान्ये कुर्वन्तो महदाकुलम् ॥ ८५ ॥ | bandhanāni ca rājendra saṃchidya turagā dvipāḥ | samaṃ paryapataṃścānye kurvanto mahadākulam || 85 || | 1,015,357 |
10 | 8 | 84 | विमुक्तकेशाश्चाप्यन्ये नाभ्यजानन्परस्परम् । उत्पतन्तः परे भीताः केचित्तत्र तथाभ्रमन् । पुरीषमसृजन्केचित्केचिन्मूत्रं प्रसुस्रुवुः ॥ ८४ ॥ | vimuktakeśāścāpyanye nābhyajānanparasparam | utpatantaḥ pare bhītāḥ kecittatra tathābhraman | purīṣamasṛjankecitkecinmūtraṃ prasusruvuḥ || 84 || | 1,015,356 |
10 | 8 | 86 | तत्र केचिन्नरा भीता व्यलीयन्त महीतले । तथैव तान्निपतितानपिंषन्गजवाजिनः ॥ ८६ ॥ | tatra kecinnarā bhītā vyalīyanta mahītale | tathaiva tānnipatitānapiṃṣangajavājinaḥ || 86 || | 1,015,358 |
10 | 8 | 87 | तस्मिंस्तथा वर्तमाने रक्षांसि पुरुषर्षभ । तृप्तानि व्यनदन्नुच्चैर्मुदा भरतसत्तम ॥ ८७ ॥ | tasmiṃstathā vartamāne rakṣāṃsi puruṣarṣabha | tṛptāni vyanadannuccairmudā bharatasattama || 87 || | 1,015,359 |
10 | 8 | 88 | स शब्दः प्रेरितो राजन्भूतसंघैर्मुदा युतैः । अपूरयद्दिशः सर्वा दिवं चापि महास्वनः ॥ ८८ ॥ | sa śabdaḥ prerito rājanbhūtasaṃghairmudā yutaiḥ | apūrayaddiśaḥ sarvā divaṃ cāpi mahāsvanaḥ || 88 || | 1,015,360 |
10 | 8 | 89 | तेषामार्तस्वरं श्रुत्वा वित्रस्ता गजवाजिनः । मुक्ताः पर्यपतन्राजन्मृद्नन्तः शिबिरे जनम् ॥ ८९ ॥ | teṣāmārtasvaraṃ śrutvā vitrastā gajavājinaḥ | muktāḥ paryapatanrājanmṛdnantaḥ śibire janam || 89 || | 1,015,361 |
10 | 8 | 90 | तैस्तत्र परिधावद्भिश्चरणोदीरितं रजः । अकरोच्छिबिरे तेषां रजन्यां द्विगुणं तमः ॥ ९० ॥ | taistatra paridhāvadbhiścaraṇodīritaṃ rajaḥ | akarocchibire teṣāṃ rajanyāṃ dviguṇaṃ tamaḥ || 90 || | 1,015,362 |
10 | 8 | 91 | तस्मिंस्तमसि संजाते प्रमूढाः सर्वतो जनाः । नाजानन्पितरः पुत्रान्भ्रातॄन्भ्रातर एव च ॥ ९१ ॥ | tasmiṃstamasi saṃjāte pramūḍhāḥ sarvato janāḥ | nājānanpitaraḥ putrānbhrātṝnbhrātara eva ca || 91 || | 1,015,363 |
10 | 8 | 92 | गजा गजानतिक्रम्य निर्मनुष्या हया हयान् । अताडयंस्तथाभञ्जंस्तथामृद्नंश्च भारत ॥ ९२ ॥ | gajā gajānatikramya nirmanuṣyā hayā hayān | atāḍayaṃstathābhañjaṃstathāmṛdnaṃśca bhārata || 92 || | 1,015,364 |
10 | 8 | 93 | ते भग्नाः प्रपतन्तश्च निघ्नन्तश्च परस्परम् । न्यपातयन्त च परान्पातयित्वा तथापिषन् ॥ ९३ ॥ | te bhagnāḥ prapatantaśca nighnantaśca parasparam | nyapātayanta ca parānpātayitvā tathāpiṣan || 93 || | 1,015,365 |
10 | 8 | 95 | त्यक्त्वा द्वाराणि च द्वाःस्थास्तथा गुल्मांश्च गौल्मिकाः । प्राद्रवन्त यथाशक्ति कांदिशीका विचेतसः ॥ ९५ ॥ | tyaktvā dvārāṇi ca dvāḥsthāstathā gulmāṃśca gaulmikāḥ | prādravanta yathāśakti kāṃdiśīkā vicetasaḥ || 95 || | 1,015,367 |
10 | 8 | 94 | विचेतसः सनिद्राश्च तमसा चावृता नराः । जघ्नुः स्वानेव तत्राथ कालेनाभिप्रचोदिताः ॥ ९४ ॥ | vicetasaḥ sanidrāśca tamasā cāvṛtā narāḥ | jaghnuḥ svāneva tatrātha kālenābhipracoditāḥ || 94 || | 1,015,366 |
Subsets and Splits
No community queries yet
The top public SQL queries from the community will appear here once available.